Dažas pārdomas par viensētu pārdēvēšanu un mazo ciemu likvidēšanu 1599. gada Livonijas revīzijas kontekstā Latvijas Universitātes 76. starptautiskā zinātniskā konference Sekcija «Ģeomātika» 07.02.2018. Otīlija Kovaļevska LĢIA Ģeodēzijas un Kartogrāfijas departaments, Kartogrāfijas nodaļa, Toponīmikas laboratorija
Ievads Pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) datiem 2018. gada 1. janvārī: no 6319 Adrešu reģistrā reģistrētajiem ciemiem 4880 neatbilst Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteiktajiem ciema kritērijiem. Pašvaldības līdz šim dažādi ir risinājušas šo neatbilstību no plaši interpretēta ciema jēdziena līdz pat ciema statusa likvidēšanai mazajiem ciemiem. Par šo tēmu daudz diskutēts periodikā, tā skar arī kartogrāfiju. Acīmredzot likumā nav ņemta vērā Latvijas ciemu dažādība: «Šāda situācija ir izveidojusies tāpēc, ka, likumā nosakot ciema statusa normas (koncentrēta apbūve, ciema robežas iezīmētas pašvaldības teritorijas plānojumā) netika ņemta vērā vēsturiski veidojusies ciemu faktiskā situācija un veikto pētījumu par ciemiem secinājumi, jo ciemi Latvijā ir ļoti atšķirīgi pēc iedzīvotāju skaita, infrastruktūras objektu esamības, apbūves blīvuma, apdzīvotības rakstura un citām raksturojošām pazīmēm.» (Citāts no Likumprojekta Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma)
Lai normalizētu šo situāciju, šobrīd tiek gatavoti grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas, cerams, «legalizēs» mazo ciemu nosaukumu lietošanu oficiālajā apritē. Un mājvārdi? Atšķirībā no ciemiem, kuru nosaukumi aiziet aizmirstībā ciema statusa likvidēšanas dēļ, mājvārdi var zaudēt saikni ar vēsturi neapdomīgas pārdēvēšanas dēļ. Cerams, ka arī topošie grozījumi Vietvārdu informācijas noteikumos mudinās pārliecināties pirms mainīt mājvārdu vai atmest ciema nosaukumu vai vietvārdam jau nav gadsimtiem sena vēsture. http://www.vzd.gov.lv/files/unikalie-nosaukumi.png
Prezentācijas mērķis izmantojot 1599. gada Livonijas revīzijas materiālus kā iespējami senāko avotu, kas aptver plašu Latvijas teritorijas daļu, 1) parādīt, cik seni var būt mājvārdi un ciemu nosaukumi Latvijā, 2) mēģināt izskaidrot mazo ciemu «fenomenu» Latvijā. Jakubowski J., Kordzikowski J. (red.). Rewizya Inflancka 1599 r. Polska XVI wieku pod wzgłędem geograficzno-statystycznym. Tom XIII. Inflanty. Część I. Warszawa, 1915, 360 lpp. Grāmata brīvi pieejama internetā, Poznaņas digitālajā bibliotēkā: http://www.wbc.poznan.pl/dlibra/docmetadata?id=2957&from=publication
1599. gada revīzijā aptvertie Livonijas pilsnovadi Dokuments attiecas uz 13 pilsnovadiem, kas aptver lielu daļu tagadējās Latgales, Vidzemes un Igaunijas teritorijas. Revīzija veikta pēc vienotas metodikas un ļoti īsā laikā, līdz ar to ir lielas iespējas salīdzināt pilsnovadus savā starpā, kā arī, ņemot vērā turpmākos vēsturiskos notikumus, spriest par vietvārdu un personvārdu tālāko attīstību. Iberpol Felin Taurus Helmeth Lais Ludza Tarvastu Vainiži Salaspils Lielvārde Koknese Laiuse Aizkraukle Rēzekne Viljandi Daugavpils Helme Põltsamaa Wandzel Kirholm Lenowarth Aszkarod Kokenhaus Rzeżyca Dynembork Lucyn 6
Ludzas pilsnovads, 1599 Faktiski aptver vēlāko Ludzas apriņķa teritoriju. Minētas ~100 personas: 42 vārdi, 91 uzvārds ~20 vietvārdi, t.sk.: 4 foļvarkas, 3 pagasti; 7 ezeri, 1 upe Daudzi uzvārdi asociējas ar vēlākajiem sādžu (mazo ciemu) nosaukumiem, bet lielākoties nav viegli lokalizējami.
Ludzas pils pagasts, 1599 1599: Truxanz 1599:..z Marcinem (?) 1599: Klawin Udra
1599 Ludzas pilsnovada Bērzgales pagasts, 1599
Ludzas pilsnovada Zahara pagasts, 1599
Rēzeknes pilsnovads, 1599 Minētas ~170 personas: 90 vārdi, 164 uzvārdi ~28 vietvārdi, t.sk. 5 foļvarkas, ~15 pagasti; 5 ezeri, 4 upes. Līdzīgi kā Ludzas pilsnovadā, uzvārdos ir daudz atbilsmju vēlākajiem sādžu nosaukumiem, tomēr nav viegli tos saistīt ar konkrētām vietām.
Rēzeknes pilsnovada Lubāna pagasts, 1599 1599: Kurpnik 1599: Baltyn 1599: Skangal 1599: kowal 1599: Tuczan
Dinaburgas pilsnovads, 1599 von Galen (?) Ruskone p. Buthler Arentho von Dalen Krystof Wiganth Teodor Berg Ejzynek Jacen Sawisz Wyżki Siewior Lej Ordowa Lixna Kok Lasen Bewer Herman Schoderz Sewern Dynemborgk Krasławka Eller Paul Kuch Laucen Kurczna albo Kurszony Garcen Born Minētas ~39 personas: 28 vārdi, 37 uzvārdi ~25 vietvārdi, t.sk. 14 foļvarkas, 13 6 ezeri
Kokneses pilsnovads 1599 Łumelda Użełomoyża pogost Dumowski Ugra Pilsnovada robežu apraksts Thewideryia pogost Bałtowski (?) Łokmiena Persya Łokupa/Lubinia Kropimoyża błoto Dubaus pogost Lubinów pogost Libinów pogost Lipinów (?) pogost Jańczyński pogost Rudyssów Apezer Połoja Odze bor Dorszył Kokenhaus Minētas ~313 personas: 293 vārdi, 309 uzvārdi; ~40 vietvārdi, t.sk. 3 foļvarkas, 7 pagasti, ~14 upes. Aptver mazāku teritoriju nekā Latgales pilsnovadi, toties ir detalizētāk aprakstīts, un pārsteidzoši daudz atbilsmju 1599. gada īpašvārdiem var atrast mūsdienu vietvārdos!
1599. gada personvārdu atbilsmes vietvārdiem 20. gs. 30. gadu un mūsdienu kartē Kokneses pilsnovads, 1599 - pogost Lubinów, pogost Libinów
1599. gada personvārdi un mūsdienu mazo ciemu nosaukumi Kokneses pilsnovads folwark Kropimoyża, pogost Lubinów 1599 1930 2018 pogost Lubinów Lobes ezers, Lubānieši Lobes ezers, Mazkalna Lubānieši Brenc Masel, wójt wolny Mazuļi Vecmasuļi Jorgi Pawlan Hermann Bordzan Bordzeni Vecbordzēni Martyn Podumann Padmani Padomēni Martyn Możenis Hans Butan Bek Debian Dabieni Dabjāni (nedz.) Indrych Zepen Ziepani Ziepēni Hermann Limbian Matys Negalan Nigales Kalna Nīgales Andrey Zogaran Jakób Okien Oķēni, uz A - Utķeni Uķeni, uz A - Lejas Oķēni Hans Pekul Hermann Beytan Beitani nav (tag. Lekši) Brenc Awlaks Auleki Aulaki, Aulaku purvs Peter Mucnik Mucenieki? nav Daudzi senie vietvārdi mūsdienās ir kaut kas vairāk nekā tikai mājvārdi. Tie attiecas uz plašāku teritoriju un var būt mazciemu un skrajciemu nosaukumos.
1599. gada personvārdu atbilsmes vietvārdiem 20. gs. 30. gadu un mūsdienu kartē Kokneses pilsnovads, 1599 - pogost Jańczyński
1599. gada personvārdi un mūsdienu mazo ciemu nosaukumi Kokneses pilsnovads pogost Jańczyński 1599 1930 2018 Jakób Rathniczan, wójt wolny Ratnicēni Ratnicēni Juda Rathniczan Ratnicēni Ratnicēni Andrys Rathniczan Ratnicēni Ratnicēni Beyt Ducen Thom Melnaus Brencz Pump Martyn Derodzan Martyn Alan Āļēni Aliņas (nedz.) Jan Alan Āļēni Klaus Lienian Pienēni? Lejas Pieņēni? Barthol Anian Aņņēni Lejas Aņēni Jakób Dzerwan Dzērvēni Dzērvēni Andrey Dzerwan Dzērvēni Dzērvēni Andrey Zulth Zutēni? Zutēni? Martyn Śmierdnik Šmidre? Joryn Dzerwan Dzērvēni Dzērvēni Martyn Powtyman Martyn Thupissan Tupiešēni Tupiešēni Beytt Thupissan Tupiešēni Tupiešēni Thom Sylinian Siljāņi? Vecsiljāņi, Siljāņi Thom Kapid Hans Absen Hans Plep Pļepji Plepi Andrys Doman Domēni Gala Domēni Martyn Zypsinan Hans Wołosian Andrey Limian Jan Brencen Brencēni Brencēni Jory Plep Plepji Plepi Martyn Pawlan Jan Bierznik Birznieki Birznieki Martyn Kokosz
Nesen likvidēts ciema statuss Tomēr redzami centieni saglabāt seno ciema nosaukumu vismaz mājvārdos piem., Jaunzemi tagad pārdēvēti par Ratnicēnu Jaunzemiem.
(1599. gada personvārdu atbilsmes vietvārdiem 20. gs. 30. gadu kartē) Kokneses pilsnovads, 1599 - pogost Dumowski
1599. gada personvārdi un mūsdienu mazo ciemu nosaukumi Kokneses pilsnovads folwark Użełomoyski, pogost Dumowski poddani folwarku Użełomoyskiego 1599 1930 2018 Gier Piestan, wójt wolny Ozolu mž. Jakób Wecythan Vecitēni Vecītēni Brenc Dzirkutan Dzirklēni Dzirklēni Andrey Dzirkutan Mihiel Rukian Ruķēni - tag. Sidrabiņi Ozolmuižas Daugaviņa Andrey Dadzon Dadzēni Lejas Dadzēni Peter Armon Ermēni Ērmēni (nedz.) Beyth Zylan Zilēni Zīlēni Gierk Prykinan Prikņi Prikņu kalns Peter Romlen Ramuļīni Ramļēni Andrey Jandzon Jaunzemi - Peter Malink Barthol Milnan Milnēni - Thoni Klawen Klaus Romlan Ramuļīni Ramļēni Jakób Pankien Paņķēni Paņķēni karczmarz Niazur
Kokneses pilsnovads, 1599 1599. gada personvārdu atbilsmes vietvārdiem 20. gs. 30. gadu un mūsdienu kartē
Kokneses pilsnovads pogost Lipinów Plašākā teritorijā «izkaisīti» 1599. gada pagasti (grūtāk sasaistīt ar konkrētu vietu līdzīgi kā Latgalē) 1599 1930 2018 Wilhelm Grothan, wójt wolny Grotāni? Grotēni (pie Rīteriem)? Mathis Absen Apsēni? Apsēni (pie Odzienas)? Martyn Rothmanan Jakób Rothmanan Hans Ciulkstan Čulkstiņi Čulkstēni, Jaunčulkstēni (pie Pļaviņām) Jakób Lipin Liepiņas, Liepkalni Marko Usianianis Ūsiņi (pie Bormaņiem)? Ūseļkalns? Jakób Mikielanis Miķelēni (pie Odzienas) Andrys Lipin Liepiņi, Liepmuiža? Liepkalne? Paweł Deskul Brencz Lipin Liepkalne? Endryk Kierp Andrey Lipin Liepkalne? Matys Kowal Symon Lipin Liepkalne? Jakób Dudel Dūdas, Dūdu kalns (pie Liepkalnes)? Brenk Klawen Herman Russitt Rušēni? Rušēni (pie Odzienas)? Martyn Grothan Grotāni? Grotēni (pie Rīteriem)? Jakób Uzen Ūsiņi (pie Bormaņiem)? Ūseļkalns? Klaus Gierslawis Jakób Prixian Prikņi? Prikņu kalns? Priekšēni pie Ērgļiem? Klaus Baltmen Symon Sermol Mathys Kurpnik Martyn Ryksyian Rikšēni? Rikšēni pie Ērgļiem? Mathys Ryksyan Rekslēni? Rekslēni pie Ērgļiem? Stanisław Wierzchowaski Hanus Symon Joachim Ryksjian Rikšēni? Rikšēni pie Ērgļiem? Wasil Wiosna Jakób Abson Apsēni? Apsēni (pie Odzienas)? Ornis Bortel Kieyban
Kokneses pilsnovads pogost Balthowski, Bałtowski 1599 1930 2018 Herman Barkazan, wójt Jorgi Bukien Boķēni Mathys Gierczen Gercēni Jan Priksyann Priekšēni Priekšēni Hans Skodelen Jan Arsan Andrey Knapen Kņapēni Kņapēni Martyn Bienian Bieņēni Klaus Jakopen Jēkabēni Jēkabēni Hermann Massakin Andrey Blomer Martyn Strodan Stradi - Hans Zoden Jakób Bresmann Jan Wagen Jan Stolan Peter Zegatan Žagatēni Žagatiņas Andrey Oksthan Andrey Bullen Jan Bullan Gierk Rothmann Andrey Gierenian Geriņi (pie Pļaviņām)? Beyth Zemithen Zemitāni, Zemitānu mežs Jeży Uzen Martyn Kiewien Jakób Sylinian Siljāņi Andrey Sylinian Siljāņi Andrey Wisienien Barthol Zegaten Žagatēni Žagatiņas Hans Begenn Hans Ducen Ducēni Ducēnu kalns Tom Karthalan Martyn Eythykien Bartol Kiewissen Martyn Rothmanan Tryńda Kaywin Kaivēni (pie Odzienas) Plašākā teritorijā «izkaisīti» 1599. gada pagasti
Aizkraukles pilsnovads, 1599 Minētas ~66 personas: 59 vārdi, 66 uzvārdi ~12 vietvārdi, t.sk.: 4 pagasti; 5 upes. Atbilsmes mājvārdos var pamanīt pat pilsētas tiešā tuvumā.
Aizkraukles pilsnovads, 1599
Lielvārdes pilsnovads, 1599 Minētas ~62 personas: 47 vārdi, 61 uzvārds ~20 vietvārdi, t.sk.: 6 pagasti; 8 upes
Salaspils pilsnovads, 1599 Minētas ~34 personas: 9 vārdi, 34 uzvārdi ~9 vietvārdi
Vainižu pilsnovads
Vainižu pilsnovads, 1599 Minētas ~111 personas: 90 vārdi, 110 uzvārdi ~14 vietvārdi, t.sk.: 2 foļvarkas, 4 pagasti, 4 ciemi; 4 ezeri 1599: Jan Klynszmedt 1601: Jaen Kleinschmidt (> no vācu mazkalējs )
Vainižu pilsnovads, 1599 1599. gada personvārdu atbilsmes vietvārdiem 20. gs. 30. gadu un mūsdienu kartē
1599: Ezer Jurgi 1601: Jürgen Esser, Jaen Esser Jürgen Varbūt kāds pārveidojums ar nozīmi Ezerciems vai Ezerjurģi?
Salīdzinājumam Igaunija, 1599 Peltsamā pilsnovada ciemu nosaukumi 1599. gadā un mūsdienu karte
Laiuses pilsnovada (Igaunijā) ciemu nosaukumi 1599. g.
1599. gada revīzijas sarakstu salīdzinājums Igaunijas un Latvijas daļā Tipisks ieraksts Vidzemes un Latgales pilsnovados: Tipisks ieraksts Igaunijas pilsnovados:
Secinājumi 1. Pārsteidzoši daudz 1599. gada personvārdu «pēdu» var atrast Vidzemes mājvārdos un mazo ciemu nosaukumos. Tas rāda, cik daudzu sīku apdzīvoto vietu nosaukumu vēsture iesniedzas jau Livonijas laikos. Latgales kartē šīs «pēdas» arī ir saskatāmas, tomēr izplūdušākas. Acīmredzot, apdzīvoto vietu nosaukumu stabilizēšanās saistīta ar to dokumentēšanu Vidzemē 17. gs. zviedru laikos notika daudzas revīzijas, kā arī kartēšana; Latgalē tās sākās vēlāk, 18. gs. 2. Iespējams, ka 1599. gada revīzijā uzskaitītās saimniecības atspoguļo kādu senāku Livonijas laika īpašumu iedalījumu, un tā pēdas varētu būt vēl pamanāmas mūsdienu mazo ciemu tīklā Latgalē un senajos mājvārdos un mazo ciemu nosaukumos Vidzemē. 3. Daudzie ciemu nosaukumi mūsdienu Latgalē pretstatā mājvārdiem Vidzemē acīmredzot ir vēlāko gadsimtu (18.-19.) rezultāts, bet 16. gs. apdzīvotības struktūra Latgalē un Vidzemē bija līdzīga daudzas sīkas izkaisītas mājkopas, kas vēlāk Latgalē, stipri pieaugot iedzīvotāju skaitam, izauga par lielākiem ciemiem. 4. Livonijas latviešu daļas Latgales un Vidzemes apraksti ir līdzīgi, savukārt tie stipri atšķiras no Igaunijas pilsnovadu aprakstiem: ja Latvijas daļā ciemi minēti maz, tad Igaunijā pārsvarā viss strukturēts pa ciemiem, turklāt šo ciemu nosaukumi joprojām ir atpazīstami mūsdienu kartē. 5. Mazie ciemi (mājkopas ar vienojošu nosaukumu) ir raksturīga Latvijas iezīme, kuras saknes iesniedzas vismaz Livonijas laikos, un tā būtu respektējama arī apdzīvoto vietu klasifikācijā un izmantojama adresācijā.
Pārdomām Daži unikāli mūsdienu mājvārdi Vidzemē pēc Adrešu reģistra datiem fragments no http://www.vzd.gov.lv/files/unikalie-nosaukumi.png Daži vismaz 400 gadus seni Vidzemes māju un ciemu vārdi, kas nāk no Livonijas laikiem:
Izmantotie avoti 1. Jakubowski Jan, Kordzikowski Józef, red. (1915). Rewizya Inflancka 1599 r. Polska XVI wieku pod wzgłędem geograficzno-statystycznym. Tom XIII. Inflanty. Część I. Warszawa. 2. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Karšu pārlūks http://kartes.lgia.gov.lv/karte/, 15.11.2017. 3. Latvijas Vietvārdu datubāze. http://vietvardi.lgia.gov.lv/, 15.11.2017. 4. Latvijas topogrāfiskā karte M 1:75 000. Armijas štāba ģeodēzijas un topogrāfijas daļas 1922.-1940.g. izdevums. 5. Karšu izdevniecība Jāņa sēta vietne https://balticmaps.eu/, 15.11.2017. 6. Likumprojekta Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija), http://tap.mk.gov.lv/doc/2018_01/varamanot 110118_ATAVL.78.docx, skatīts 05.02.2018. 7. Informatīvais ziņojums Par mazo ciemu nosaukumu saglabāšanas jautājumiem, http://tap.mk.gov.lv/doc/2017_08/varaminfozin_ciemi_090817.878.docx, skatīts 05.02.2018. Palīgmateriāli: 8. Biezais, Haralds (1957). Das Kirchenbuch der St. Jakobskirche in Riga, 1582 1621. Uppsala: Lundequistska bokhandeln; Wiesbaden: Otto Harrasowitz. 9. Brežgo, Boļeslavs (1927). 1654. gada Piscovaja kņiga Latgalē. Filologu biedrības raksti. VII. Rīga, 101 109. 10.Brežgo, Boļeslavs (1944). Latgolas vēstures materiali. Daugavpils: Vl. Lōča izdevnīceiba. 11.Довгялло, Дмитрий, ред. (1898). Историко-юридическіе матеріалы, извлеченные изъ актовыхъ книгъ губерній Витебской и Могилевской. Вып. 27. Витебскъ: Губернская Типо-Литографія.
Otīlija Kovaļevska LĢIA Ģeodēzijas un kartogrāfijas departaments, Kartogrāfijas nodaļa, Toponīmikas laboratorija e-pasts: otilija.kovalevska@lgia.gov.lv