KRĀSLAVAS KATOĻU DRAUDZE REPRESIJU ĒNĀ: DAŽAS MAZ ZINĀMAS VĒSTURES LAPPUSES Slēpto kongregāciju māsas Krāslavā 19.-20. gs. mijā Konference Krāslavas katoļu baznīcai 250 Krāslava, 28.06.2017. m. Otīlija Kovaļevska
Kungs, uzmodini sekotājus viņu labajiem darbiem! Uzraksts uz piemiņas plāksnes Žēlsirdības māsām Krāslavas baznīcā. Foto: m. Klāra PIJ (Skaidrīte Kalvāne) 1884. gadā 20 gadus pēc Žēlsirdības māsu klostera slēgšanas Krāslavā grāfi Plāteri atkal uz Krāslavu aicināja klostermāsas.
Franciskāņu māsas (Franciszkanki od Cierpiących) Nav zināms, kurš ierosināja uz Krāslavu atkal aicināt klostermāsas, bet tas acīmredzot nenotika bez Cecīlijas Plāteres-Zībergas līdzdalības, kura kopš 1880. gada pati piederēja tēva Honorāta dibinātajai Vsv. Jēzus Sirds sūtņu kongregācijai un pazina Krāslavas Plāterus. Cita šīs pašas kongregācijas māsa Kazimira Gruščiņska, kas vadīja Varšavas labdarības iestādi Przytulisko, pēc tēva Honorāta ierosinājuma 1882. gadā to pārveidoja par klosteri, liekot pamatus jaunai Franciskāņu kongregācijai, kas kalpoja slimniekiem, nabagiem, cietējiem. Iespējams, tieši pēc Cecīlijas Plāteres-Zībergas ieteikuma, kura personīgi labi pazina Kazimiru Gruščiņsku, grāfs Eugēnijs Broel-Plāters uzaicināja māsas uz Krāslavu. Cecīlija Plātere-Zīberga (1853-1920) Ap 1884. gadu māsas ieradās Krāslavā un izveidoja klostermāju, cara iestāžu priekšā to deklarējot kā šūšanas darbnīcu. Māsas katehizēja, sagatavoja bērnus pirmajai Komūnijai, aprūpēja slimniekus, nodarbojās arī ar šūšanu. Pirmā Krāslavas mājas priekšniece bija Paulīna Rēdere.
1888. gadā K. Gruščiņska sāka kārtot dokumentus kongregācijas oficiālai apstiprināšanai Romā, un šim nolūkam bija vajadzīgas vietējo bīskapu ieteikuma vēstules. Par Krāslavas māsu darbu šādu atsauksmi uzrakstījis Kauņas bīskaps Mečislavs Leonards Paļuļonis. Uz Romu K. Gruščiņsku pavadījusi Cecīlija Plātere-Zīberga. Franciskāņu māsu klostermāja Krāslavā (iesp., pie Kombuļkas ) pastāvējusi apmēram līdz 1894. gadam. Paplašinoties māsu darbībai Varšavā, īpaši, uzņemoties nedziedināmi slimo aprūpi, tur sāka trūkt māsu ar medicīnisko sagatavotību. Kazimira Gruščiņska bija spiesta likvidēt attālākās klostermājas un tā vietā veidot jaunas kopienas turpat Varšavā un tās tuvumā. Kā vēl viens iespējams Krāslavas klostermājas likvidēšanas iemesls tiek minēts māsas Paulīnas Rēderes valdonīgais raksturs, kā dēļ vairākas māsas pat esot aizgājušas prom. Tomēr ziņas par to ir ļoti fragmentāras un pretrunīgas, un pēc t. Honorāta vēstulēm varētu domāt, ka m. Palulīna Rēdere Krāslavā bijusi vēl vismaz līdz 20. gs. sākumam, un grāfs Eugēnijs Plāters bijis apmierināts ar viņas darbu, toties nomocījies ar viņas aizvietotājām. Vēl ap 1904.-1906. gadu t. Honorāts piemin m. Paulīnu vēstulē Kazimirai Gruščiņskai, tomēr, spriežot pēc konteksta, viņa vairs neatrodas Krāslavā, bet, iespējams, Polijā:
Grāfa Eugēnija Plātera mājas Krāslavā - t. s. Kombuļka un Zaļā mājiņa, 1896. gada 2. septembrī. Foto: S. K. Kossakovskis (1837-1905). Nacionalinis M. K. Čiurlionio dailės muziejus, Kauņa, Ta-5206_2p.2(1166).
Kombuļka un ūdensdzirnavas Krāslavā 1896. gada 2. septembrī. Foto: S. K. Kossakovskis (1837-1905). Nacionalinis M. K.Čiurlionio dailės muziejus, Kauņa.
Palīdzētājas dvēselēm šķīstītavā (Wspomożycielki) Pēc neilga laika, pateicoties grāfa Eugēnija Plātera-Zīberga neatlaidībai, Krāslavā atkal ieradās klostermāsas nu jau no citas t. Honorāta dibinātās kongregācijas Palīdzētājas dvēselēm šķīstītavā. Šīs kongregācijas māja Krāslavā dibināta 1903. gadā, tur bijušas četras māsas. Viņas strādājušas nabadzīgo ļaužu slimnīcā, rūpējušās par grūtībās nonākušām sievietēm, arī katehizējušas bērnus. Šī ir vienīgā no t. Honorāta kongregācijām, kas Krāslavā turpināja pastāvēt arī pēc Pirmā pasaules kara, jo tajā bija iestājušās arī vietējās sievietes. Tieši viņas ir pieminētas priestera Leona Plātera (1897-1980) atmiņās: Plater L. Cieniom Krasławia w chołdzie // Wiadomości, Londyn, Nr. 844 (03.06.1962).
Grāmatā Pan Stanislaw na posadzie (1976, 49.lpp.) Leons Plāters apraksta kādu epizodi no tikšanās ar māsām (darbība varēja norisināties pirms 1914. gada): Skats uz Kombuļku un dzirnavām 20. gs. 20. gados. Foto: zudusilatvija.lv
Zaļās mājiņas iemītnieces ir kļuvušas arī par Staņislava Rāznas romāna Saīsa jauneklis (1944) personāžiem. Darbība norisinās, visticamāk, 20. gs. 30. gados. Daugavas Vēstnesis, Nr. 136 (14.06.1944)
S. Rāznas romāna stils ir diezgan ironisks, māsu aprakstā ir daudz pretrunu, tomēr īstenībai varētu atbilst mājas iekārtojuma un sadzīves apraksts. Stāstā minētā sīkā kapličiņa pie dārza ir pat dokumentēta 1921. gada Krāslavas miesta robežu aprakstā, tomēr līdz mūsdienām tā, šķiet, nav saglabājusies. Ne tikai tautā lietoti, bet arī dokumentos fiksēti ir abi māju nosaukumi Kombuļka un Zaļā mājiņa, kamēr citas mājas šajā pašā ielā bijušas numurētas. Krāslavas miesta robežas // Valdības Vēstnesis, Nr. 283 (14.12.1921) Zemes Ierīcības Vēstnesis, Nr. 81 (12.10.1923)
Vsv. Jaunavas Marijas kalpoņu kongregācija (Służki Najśw. Maryi Panny Niepokalanej) Arī kāds cits grāfs Eduards Broel-Plāters no Krāslavas pils 19. gs. beigās vai 20. gs. sākumā ir aicinājis klostermāsas uz Krāslavu, viņa vārds minēts Vsv. Jaunavas Marijas kalpoņu kongregācijas arhīvā starp klostermāju fundatoriem un atbalstītājiem. Pagaidām nav izdevies noskaidrot, kurā gadā māsas ieradušās Krāslavā, kur dzīvojušas un vai viņām bijušas divas kopienas (Krāslavā un Prinosinos, kā minēts klostermāju uzskaitēs dažādos avotos), vai tikai viena (Prinosinos, kā to varētu secināt no māsu atmiņām). No Krāslavas novada nāk pirmā zināmā māsa, kas iestājās šajā kongregācijā no Latvijas Sofija Rimkeviča (1875-1969), kas dzimusi Indras pagasta Mateikos. Kopš 1921. gada strādāja Lietuvā, kur ilgus gadus vadīja šīs kongregācijas Lietuvas provinci.
20. gs. sākumā Krāslavā strādājusi māsa Konstance Biļicka (1881 1951), iespējams, ap 1902. 1903. gadu. 1900. gadā Konstance uzņemta noviciātā un drīz devusies uz Krāslavu, jo grāfi Broel-Plāteri lūguši atsūtīt māsas, kas varētu vadīt nodarbības meitenēm viņu īpašumos. Kongregācijas māja tobrīd tur jau pastāvējusi, bet grāfi lūguši atsūtīt māsu, kas varētu mācīt šūt. Šajā jomā vislabāk sagatavota izrādījusies Konstance Biļicka, kas pirms iestāšanās kongregācijā bija beigusi šūšanas kursus. Ar uzdevumu veiksmīgi tikusi galā, sagatavojusi citu māsu darba turpināšanai Krāslavā, viņa aizbraukusi atpakaļ uz Poliju pabeigt noviciātu. Tas varēja būt 1903. gadā, jo šī paša gada 18. novembrī Konstance Biļicka devusi pirmos svētsolījumus un pēc tam Krāslavā vairs nav atgriezusies.
Krāslavā strādājusi arī Boļeslava Robiņska (1873 1962). Kongregācijas arhīvā saglabājusies viņas rakstīta autobiogrāfija, kurā viņa dažos teikumos piemin Krāslavu. Ap 1902. gadu nosūtīta uz Krāslavu, kur vispirms strādājusi bērnudārzā (pol. ochronka) grāfa Broel-Plātera īpašumā Prinosinos (poļu variantā Przenosiny), pēc tam kādu laiku Lietuvā, tad atkal atgriezusies Krāslavā, kur 1906. gadā minēta kā mājas vecākā un audzinātāja bērnudārzā (ochroniarka). 1906. gada katalogā Krāslavā minētas divas māsas Boļeslava Robiņska un kāda Marianna (uzvārds nesalasāms), kas strādājušas sv. Ambrozija vārdā nosauktā bērnudārzā (ochrona). 1909. gadā aizbraukusi atpakaļ uz Poliju. Māsa Boļeslava Robiņska vēlākos gados Polijā. Foto no kongreg. arhīva.
Prinosinos māsas strādājušas vēl līdz 1913. gadam, iespējams, dzīvojušas turpat pie skoliņas. Klostermājas likvidēšanas iemesls varēja būt arī saspringtā politiskā situācija, varbūt arī māsu darbībā tika saskatīti kādi pārpoļošanas draudi. No vienas puses, poļu skoliņa varēja nepatikt cara valdībai, bet no otras arī latviešiem. Tālaika latviešu periodikā nereti parādās ziņas par Broel-Plāteru pārpoļošanas politiku Krāslavā, un poļu māsu klātbūtne to varēja pastiprināt. 1913. gada pavasarī vairāki laikraksti pārpublicē avīzes Dryva (20.03.1913) ziņu: Gadus divdesmit atpakaļ Prenosinu muižā par pārvaldnieku pieņemts kāds polis, kas latviski nepratis. (..) Kopš 1905. gada Prenosinos pastāvot skola, kurā arī visa mācība notiekot tikai poļu valodā. Tēvija, Nr.38 (02.04.1913) Ap 1914. gadu pazūd jebkāda informācija par šo māsu darbību Latvijā, acīmredzot Pirmais pasaules karš to pārtrauca.
Izmantotie avoti un literatūra 1. Dębowska K. Zgromadzenie Sióstr Franciszkanek od Cierpiących w latach 1982 1952 // Prawo Kanoniczne: kwartalnik prawno-historyczny, 15/1 2, 1972, 159 229. lpp. 2. Krāslavas miesta robežas // Valdības Vēstnesis, Nr. 283 (14.12.1921). 3. Mazurek M. H. Powstanie i rozwój ukrytych zgromadzeń bł. Honorata Koźmińskiego w latach 1874 1908. Sandomierz, 2009. 4. Plater L. Cieniom Krasławia w hołdzie // Wiadomości, Londyn, Nr. 844, 03.06.1962. (pieejams http://platerak.republika.pl/konarski.html#kraslaw, 01.06.2017). 5. Plater L. Pan Stanislaw na posadzie. Londyn, 1976, s. 49. 6. Rāzna S. Saīsa jauneklis. 3. turp. // Daugavas Vēstnesis, Nr.136 (14.06.1944). 7. Siostra Konstancja Bylicka, zak. Jadwiga / Atmiņas par viņu, rokraksts // Vsv. Jaunavas Marijas kalpoņu kongregācijas arhīvs, Mariówka, Polija. 8. Wójcik M. Zgromadzenie Sióstr Służek NMP Niepokalanej: Powstanie, rozwój i działalność w latach 1878-1918. Mariówka-Poznań, 1978. 9. Zemes Ierīcības Vēstnesis. "Valdības Vēstneša" pielikums zemes ierīcības lietās, Nr. 81 (12.10.1923). 10. Życiorys s. Bolesławy Robińskiej / Autobiogrāfija, rokraksts // Vsv. Jaunavas Marijas kalpoņu kongregācijas arhīvs, Mariówka, Polija.