KARTOGRĀFISKĀS METODES DEVUMS LATGALES SĀDŽU NOSAUKUMU UN UZVĀRDU IZCELSMES PĒTĪJUMOS

Transkrypt

1 LU 73. zinātniskās konferences Ģeomātikas sekcija KARTOGRĀFISKĀS METODES DEVUMS LATGALES SĀDŽU NOSAUKUMU UN UZVĀRDU IZCELSMES PĒTĪJUMOS Otīlija Kovaļevska LĢIA Ģeodēzijas un Kartogrāfijas departaments, Toponīmikas laboratorija e-pasts:

2 Saturs Cik seni ir Latgales sādžu nosaukumi? Par ko liecina sādžu nosaukumu un uzvārdu līdzība? Cik seni ir uzvārdi Latgalē? Vai un kā ar kartogrāfiskām metodēm var pētīt pirmskaršu perioda dokumentus un kādu jaunu informāciju no tā var iegūt? LĢIA ĢZZF

3 Nav šaubu, ka Latgales sādžu nosaukumi ir seni. Tikpat seni un varbūt vēl senāki ir uzvārdi. Par to liecina dažādi vēsturiskie avoti.

4 Vairums mūsdienu Latgales sādžu nosaukumu vēsturiskos avotos ir izsekojami vismaz līdz 18. gs. vidum, bet uzvārdi, no kuriem liela daļa ir sastopami arī šodien, jau masveidā ir atrodami 18. gs. un pat senākos dokumentos gada Rēzeknes stārastijas revīzijā Asūnes foļvarkā vien minētas 32 personas ar uzvārdiem. Tajos var pamanīt līdzību ar mūsdienu uzvārdiem vai vietu nosaukumiem. Daudz uzvārdu ir arī citur Latgalē.

5 Tā kā Latgale no līdz gadam ietilpa katoliskajā Polijā, tad acīmredzot arī uz Latgali attiecās Tridentas koncila ( ) lēmumi un vēlākie vietējo bīskapu norādījumi par metriku grāmatu sakārtošanu, kur cita starpā bija noteikts: 1) pierakstīt kristāmo, laulājamo un mirušo vārdus un uzvārdus (Moskal 2005; Kotecki 2009; Dyjakowska 2012); 2) doti norādījumi par kristāmvārdu izvēli (Mickiene 2013). Acīmredzot, šie paši uzvārdi tika lietoti arī citos dokumentos, piem., revīziju materiālos.

6 Jautājumam par latgaliešu uzvārdu izcelsmi līdz šim ir pievērsušies galvenokārt valodnieki (Latkovskis, 1968, 1971; Jurģīte, 1999; Stafecka, 2013) un vēsturnieki (Škutāns, 1974 u. c.). Jaunu interesantu informāciju par uzvārdu un vietvārdu saistību un sādžu nosaukumu izcelsmi var iegūt arī, raugoties no ģeogrāfiskā viedokļa, ņemot palīgā kartogrāfisko metodi mūsdienu un vēsturiskās kartes salīdzinot ar dažādiem vietu un personu reģistriem pirmskaršu perioda dokumentos.

7 Senākās pietiekami liela mēroga kartes, kurās atrodama lielākā daļa mūsdienu Latgales sādžu nosaukumu, ir 1784./85. gada ģenerālmērīšanas plāni.

8 gada revīzijā redzam tos pašus sādžu nosaukumus. Asūnes voitistē minētas: 49 apdzīvotas vietas 299 personas ar 149 dažādiem uzvārdiem. Довгялло Д. И., Šajā uzskaitījumā viegli pamanīt zināmu ģeogrāfisku secību, kas ļauj šo sarakstu salīdzināt ar karti.

9 1738 Tāda pati ģeogrāfiska secība ir arī ļoti interesantajā gada revīzijā, kur vietvārdi veidoti piederības formā pēc uzvārdiem: pievienojot izskaņu (-iszki, -owa, -auci) vai vietas apzīmējumu (-kalns) Rodas iespaids, ka visa teritorija ir apzināti sakārtota pa sādžām, kurās ietilpst gan apdzīvotās vietas, gan tukšās platības. Довгялло Д. И., 1898.

10 gada revīzijā nosaukto Asūnes voitistes vietu un uzvārdu secība ir pretēja, un arī tajā var viegli pamanīt saistību ar vēlākajiem sādžu nosaukumiem. Faktiski sarakstā atrodami tikai personvārdi, taču tajā ir aprakstītas reālas ģeogrāfiskās vietas. Довгялло Д. И., 1898.

11 Gan 1738., gan gada revīziju sarakstus viegli var sasaistīt ar mūsdienu karti. 2002

12 Asūnes voitistes sādžu nosaukumi, iesp., veidojušies (vai mainījušies?) 18. gs. I pusē, atvasinot tos no uzvārdiem. Savukārt uzvārdi ir senāki, to izcelsme nav zināma , 1712

13 Ieliekot 1712., un gada inventāros minētos personvārdus un vietvārdus vienotā tabulā, var analizēt Asūnes pagasta sādžu nosaukumu veidošanās procesu. Stasz => Stašova; Rubin => Rubinauci; Buncz => Bunčova; Zambar => Zambarova; Spila (Speila) => Spilova => Speilukolns; Kayrysz => Kairiši

14 Reyn => Reiņi; Prykn => Prikņova; kowal => Kovaļki; Meng => Meņģi; Kurlan => Kurļinova; Racz => Račova; Ałzarz => Aldza ezers, Auziņš? Auziniški? Vai līdzīgā veidā var analizēt sādžu nosaukumu veidošanās procesu arī citur Latgalē?

15 18. gs. revīzijās aprakstītā Asūnes voitiste platības ziņā ir lielākā visā Rēzeknes apriņķī un gadā inventarizētas arī citas Rēzeknes apriņķa vienības, tomēr publicētie revīziju materiāli neaptver visu apriņķa teritoriju. Kartē atzīmētas voitistes, uz kurām attiecas Dovgjallo publicētie un gada inventāri. Savukārt gada inventāri aptver daudz plašāku teritoriju ne vien Rēzeknes, bet arī Ludzas, Viļakas un Daugavpils apriņķi. Dažādos avotos ir atrodami vēl arī citi gs. inventāri. Turklāt daži, piem., gada revīzija aptver ne tikai Latgali, bet iesniedzas arī Vidzemē un Igaunijā Teritorijas, uz kurām attiecas Dovgjallo publicētie 1712., un gada inventāri. (Par citām teritorijām ir vēl citi gs. inventāri, bet tos ir grūtāk savstarpēji salīdzināt)

16 Nautrānu voitistes 1712., un gada inventāri attiecas uz daudz mazāku teritoriju (pusi no tagadējā Nautrānu pagasta) un tajos nav izteiktas ģeogrāfiskas secības. Tieši tāpēc tajos orientēties palīdz saraksta sakārtošana tabulā un minēto vārdu atzīmēšana mūsdienu kartē pēc asociācijām ar tagadējiem vietu nosaukumiem. Dažu vietvārdu vēsture iesniedzas pat gadā (piem., Gorsvāni, Gailumi, Blantine).

17 2015 Žogoti (Žogotas) po Matysu Żogotu 1738 za pustey Żogotowa Mikiel Żogota po Symonie Żogotu Blantine Vecgailumi Bluntow Gallus z synem po Matysu Gayłomie po Janie Gayłomie Wieś Mikiel Żogotowo Jermak Gorszwan Jur Gorszwan Adam Gorszwan Karpusz Gorszwan Iwanka Gorszwan Symon Gorszwan Jur Gorszwan Jezup y Joń Błantyniowie Wasil y Czudor Błantyniowie Karczma w Blantyniach Wieś Gayłumowo za pustey Stagarżniewa Michał i Jan Gayłomowie Jaungailumi Gajman 1765 Mikiel Żogat Mitr Pukto Żogot Anaszka Zagast Jerum Żogot Pietruszka Rusak Klaw Dabar albo Mazga Pusznik Czudor Zil Jakub, Adam y Stanisław Gaułumowie Jakob Puxt Krzysztof Szatki Ładus Gayłum Gierum Gayłum Joń Gayłum należy do Gaylumow Juscik Weinman za pustey Gaulumowie Jon Czudor Matys Gaulumowie Gorsvāni Mikiel Gorszwan po Symonie za pustą Karswalowa Iwan Garswan Turlaji Sārni Čudarāni po Hryszku Sarniszu Jan Czudoran za pustą Sarn albo Czuderow Jur Czuderan Jan Kokoy Juran Simon Kławga za pustych Sarn y Purwamala po Iwanie Sorniszu po Jurze Sarniszu Desetnīki Wieś Gorszwanowo Pawluk Garswan Myk Garswan Stefan Turłay Jan Sarń, dziesiątnik Nautrānu voitistes 18.gs. inventāri ir vieglāk salīdzināmi ar mūsdienu karti nekā ar 1784.g. ģenerālmērīšanas karti. Jan Wenwez Andrzey Barb, dziesiątnik Luryn Murenek Iwan Sarn Matys Skromul Jan Putran Kondrat Zusz Jakub Zusz Andrzey Polak Anisim Sarn Jur Kalw Adam Gorszwan Matys Turłay Joń Turłay Kazus Turłay Jozef Gorszwan Fiodor Gorszwan Eyzak Gayłum z piącią braci

18 Toties citviet tieši 1784.g. ģenerālmērīšanas plāni palīdz atklāt nosaukumu izmaiņas Vecružina Jaunružina Vecružina ) po Janu Grywdziszu ) za Rużowa Anczuk Ruż 4) po Wilimie Łayzanie Andrzey Ruecz Jur Łayzan Pawuł Łayzan 4) za Swikc Dunczowa Jan Dundz Špieļi 4) po tymże Łayzanie Beloglazovka Manes, żyd 1) wieś Wilum Dunczowo Jan Duncz Piotr Iwanowski, bojarzyn Jon Rudz y Dryksznia Joń Szylle y Dryksznia 2) wieś Andrzey Dunczowo 5) za Wirum Dunczowa Anć Ruza Jan Ruża Andrzey Łayzan Joń Rudz Joń Rudz, Symona syn Joń Rudz, Mortynia syn Iwan Rudz Jur Rudz Jakub Rudz

19 Retos gadījumos vietu nosaukumi kādā apvidū ir pilnībā nomainījušies, tomēr pēc inventāru un kartogrāfiskā konteksta var nojaust, uz kurām vietām senie nosaukumi attiecas.???? ) po Kłowużu Skangalu ) za Klawas Skangalowa 7) wieś Kłowusz Skangałowo Iwan Skangal Jan Bumbiszka Anczuk Laks Martin Workal 2) po Jurze Skangalu Andrzey, Piter, Joń, Biern y Jur Laxowie Jur y Antoni Łayzanowie Iwan Kudla Matys Kudła 8) wieś Jur Skangałowo albo Kaulinowo 29) za Jur Skangalowa Anczuk et Andrzey Kawlowie Anczuk Dekal Kako Antyp Layzan 3) po Hindrichu Skangalu 30) za Indryk Skangalowa Andrzey Skangal 6) za Skrumuliszki 9) wieś Andrzey Skangałowo Piotr Jan Bodz Incle Bodz 31) za Badziowa albo Skromaliszki Jakub Bodz, dziesiątnik Andrzey, Joń Krusztowie Izag Boryng Piter Dipans Bertul, Joń y Piter Kaulowie Andrzey Bocz Marcin Płatpir Brencz y Kazuś Skangalowie

20 Secinājumi Lielākā daļa tagadējo sādžu nosaukumu, visticamāk, veidojusies 18. gs. pirmajā pusē, galvenokārt no uzvārdiem. Tomēr daudzi ir vēl senāki. Uzvārdi Latgalē 18. gs. jau ir pastāvējuši, to veidošanās process aizsācies vismaz 16. gs. beigās. Uzvārdi pakāpeniski stabilizējušies līdz ar metriku grāmatu ieviešanu un biežajām inventarizācijām gs. Kartogrāfiskā metode palīdz orientēties arī pirmskaršu perioda revīziju materiālos, kā arī sniedz jaunu informāciju par administratīvo vienību robežām, vietvārdu maiņu un pat to izcelsmi. Ņemot vērā uzvārdu un vietvārdu zināmu saistību, kā arī inventāros minētās ziņas par vietējiem un ienācējiem, ar kartogrāfisko metodi varētu pētīt arī vietvārdu pārceļošanu un pat iedzīvotāju migrāciju (1765. gada inventāros nereti ir minēta arī vieta, no kurienes cilvēks ir ienācis). Ierosinājums Ņemot vērā Latgales vietvārdu un uzvārdu saistību un to kultūrvēsturisko vērtību, LĢIA Karšu pārlūkā (vai kādā citā?) varētu izveidot «uzvārdu slāni», kur būtu iespējams redzēt uzvārdu izplatību gan telpā, gan laikā. Tas ievērojami paplašinātu vietvārdu un arī uzvārdu izcelsmes pētīšanas iespējas.

21 Literatūra un avoti Dyjakowska M. (2012) Rejestracja stanu cywilnego w Polsce przedrozbiorowej // Metryka. Studia z zakresu prawa osobowego i rejestracji stanu cywilnego, Nr. 1, s Jurģīte L. (1999) Ieskats 16. gs. Latgales iedzīvotāju uzvārdos // Latgales pētniecības institūta datu bāze Latgales dati, skatīts Kotecki R. (2009) Rejestracja metrykalna wiernych w świetle potrydenckiego ustawodawstwa Kościoła katolickiego // Nasza Przeszłość, Nr.112, s Latkovskis L. (1968, 1971) Latgaļu uzvōrdi, palames un dzymtas. [Minchene]: Latgaļu izdevniecība. Litak S. (1998) Akta wizytacji generalnej diecezji Inflanckiej i Kurlandzkiej czyli Piltyńskiej z 1761 roku. Toruń: Towarzystwo Naukowe. Mazur M. (2013) Metoda kartograficzna jako źródło informacji w badaniach obszarów wiejskich. Acta Universitatis Lodziensis. Folia Geographica Socio-Oeconomica. Nr. 13, s Mickienė I., Bačiūnaitė-Lužinienė L. (2013) Onomastikos įžvalgos. Vilnius: Vilniaus Universiteto. Moskal T. (2005) Historia ksiąg metrykalnych kościoła katolickiego na ziemiach polskich // Archiwariusz, Nr.1, s Rewizya Inflancka 1599 r. // Polska XVI wieku pod wzgłędem geograficzno-statystycznym. Tom XIII. Inflanty. Część I. Wyd. J. Jakubowski i J. Kordzikowski. Warszawa, Stafecka A. (2013) Uzvārdi Latgalē: ieskats arhīvu materiālos // Baltu valodas: vēsture un aktuālie procesi. Rīga: LU Latviešu valodas institūts, lpp. Довгялло Д. И. (1898) Историко-юридическіе матеріалы, извлеченные изъ актовыхъ книгъ губерній Витебской и Могилёвской. Вып. 27. Витебскъ: Губернская Типо-Литографія. Довгялло Д. И. (1903) Историко-юридическіе матеріалы, извлеченные изъ актовыхъ книгъ губерній Витебской и Могилёвской. Вып. 31. Витебскъ: Губернская Типо-Литографія. Планы генерального межевания 1780-х гг., M 1: (2 версты в дюйме). (Дюнабурский, Дриссенский, Режицкий, Люцинский уезд). Digitalizētas

22